Ķoņu dzirnavu vēsture

​Ziemeļlatvijas, gandrīz pašā attālākajā nostūrī- 7 km attālumā no Rūjienas un 5 km attālumā no Latvijas-Igaunijas robežas, Rūjas upes krastā atrodas Ķoņu dzirnavas. Vēsturisko datu par dzirnavām ir saglabājies maz.

Dzirnavas celtas aptuveni pirms 210 gadiem. Dzirnavas cēlis barons Džems fon Menzenkampfs. Menzenkampfu ģimene dzirnavās saimnieko līdz pat 1922.gadam, kad pēc agrārreformas Maksis fon Menzenkampfs tās pārdod Ernestam Lāmanim.

Uz to brīdi dzirnavās esot strādājuši 2 strādnieki, darbojušās 2 ūdens turbīnas, 2 maļamie gaņģi, putraimu, skrošu gaņģis, vilnas kārstuves un vērpjamā mašīna. Vēlākajos gados ir zāģēti jumta dēlīši, kārsta, vērpta un šķeterēta vilna, malta labība, bīdelēti graudi. Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību tiek uzstādīts papildus dzinējs, jo ūdens spēks nepietiek. Nav precīzu ziņu, vai ir ražota arī elektrība.

Dzirnavas darbojās arī kara gados, ir saglabājies ziņojums no 1944.gada, ka tur strādā 2 strādnieki, iekārtas noslogotas 60% apmērā, jo trūkst strādnieku. 1943.gadā pārstrādāti 8000kg vilnas. Darbojas kāršamā mašīna un ar roku darbināma vērpjamā mašīna ar 160 spolēm un viena ar roku darbināma šķeterējamā mašīna ar 10 spolēm.

1949.gadā Ernestu Lāmani izsūta uz Sibīriju, bet dzirnavas nonāk kolhoza rīcībā.

Padomju periodā Ķoņu dzirnavas apsaimniekoja kolhozi „Pionieris”,  „Tālavietis” un  kolhozs „ Cīņa”. Tieši kolhozi un to darbības virzieni aitkopībā un vilnas apstrādē palīdzēja saglabāt dzirnavas un vilnas apstrādes iekārtas.

1959.gadā tiek uzstādīta vilnas vērpšanas iekārta, kura ražota Rīgā 1922.gadā, 1924.gadā tā ir uzstādīta Rīgā Hartmaņu firmā „Rīgas tekstils”, bet pēc tam pārvesta uz Ķoņiem.
 60 gadu sākumā, kad dzirnavās saimniekoja kolhozs „Cīņa” ir nomainītas  arī vilnas kāršanas iekārtas pret lielākām, kuras atvestas no Bērzaines pagasta Baļļu dzirnavām - vietas, kur  arī tikusi pārstrādāta vilna. Iekārtas ir 1872 gadā Vācijas pilsētā Werdau ražotas Robeta Bucholda  mašīnfabrikā. Šajā periodā iekārtu piedziņai tiek uzstādīti elektromotori.

1992. gadā, sākoties nacionalizēto īpašumu atgūšanas periodam, Ķoņu dzirnavās atgriežas Ernesta dēls Arnolds Lāmanis. Atgūtajā īpašumā saimnieko septiņus gadus.

1999. gada 12. novembrī Arnolds Lāmanis pārdeva dzirnavas z/s „ Krēsliņi” tās īpašniekam Ilgonim Čākuram ar nosacījumu, ka jāsaglabā vēsturiskās vērtības.

No 2000.gada 25.augusta dzirnavās ražo elektrību. Dzirnavu pagrabstāvā izveidota hidroelektrostacija.

2000. gada 20. decembrī reģistrēja SIA „Ķoņu dzirnavas”, kura valdes priekšsēdētāja ir Mirdza Čākure

2002.gadā Ķoņu dzirnavas piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienās.

2004. gadā Latvijas Industriālā mantojuma fonds atzīst Ķoņu dzirnavas kā industriālo mantojumu.

2005.gadā uz vecās kūts pamatiem SIA „Ķoņu dzirnavas” uzbūvē jaunu viesu namu, restaurē aizsprostu un izveido zivju dīķi.

2012.gadā Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas Fakultāte

 uzdāvina 19gs- Polijā ražotu-vilnas plucināšanas ,kāršanas, vērpšanas iekārtu-viss vienā. Šāda iekārta ir vienīgā Latvijā.

Dzirnavas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem Latvijas laukos un ar saglabātajām iekārtām ieņem unikālu vietu Latvijā, jo tā ir vienīgā vieta, kur var vienuviet  aplūkot darbībā vilnas kāršanu, vērpšanu, šķeterēšanu un miltu malšanu, kur ir saglabāti senie arodi-graudu malšana un vilnas pārstrāde.